Pašvaldības

28.05.2025. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-516/2025

Pašvaldībai kā ikvienam meža īpašniekam un apsaimniekotājam ir jāpilda Meža likumā noteiktie pienākumi. Šajā gadījumā pašvaldība rīkojas privāto tiesību jomā un šo pienākumu izpildes uzraudzība ir Valsts meža dienesta kompetencē. Tādējādi administratīvajā tiesā nav pieļaujams pieteikums par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai sakopt sev piederošu mežu.

Lejupielādēt

28.05.2025. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-415/2025

Administratīvajā tiesā var tikt risināts strīds tikai par konkrētām tiesiskajām attiecībām, bet nevis par vispārīgu valsts vai pašvaldības funkcijas neizpildi vai bezdarbību kādas funkcijas pildīšanā. Tiesa var veikt kontroli pār iestādei noteiktas funkcijas neizpildi, ja pastāv konkrētas tiesiskās attiecības starp iestādi un personu un konstatējama tieša un individuāla iestādes darbība vai bezdarbība pret tiesā vērsušos personu. Prasījums, kas ir vērsts uz to, lai panāktu kompleksu un līdz konkrētu tiesisko attiecību līmenim neprecizētu pašvaldības rīcību – Rīgas pilsētas teritorijā padarīt iespējamu elektronisko sakaru kabeļu izbūvēšanu (pārvietošanu) pazemē –, un tādēļ var prasīt dažāda rakstura rīcību un lēmumus daudzos neprecizētos konkrētos gadījumos, ir vispārīgs prasījums par pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanu noteiktā jomā un neatbilst nevienam no Administratīvā procesa likuma 184.pantā paredzētajiem pieteikuma priekšmetiem.

Lejupielādēt

29.04.2025. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-318/2025

Pašvaldības ceļi ir publiski ceļi, kurus vispārīgi var lietot jebkura persona. Pašvaldībai savas administratīvās teritorijas labiekārtošanas ietvaros ir pienākums gādāt par to būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu. Lai gan teritorijas plānošanas process pēc būtības ir vispiemērotākais, lai lemtu par publisku ceļu izvietojumu pašvaldībā, atsevišķos gadījumos par ceļa slēgšanu var tikt pieņemts arī individuāls pašvaldības lēmums. Šāds pašvaldības lēmums par ceļa slēgšanu ir vispārīgs administratīvais akts – uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā, un kas ir vērsts uz individuāli nenoteiktu, bet tādu personu loku, kuras atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Tādējādi pašvaldības lēmums par ceļa slēgšanu var tikt aplūkots kā pašvaldības rīcības brīvības ietvaros pieņemts lēmums par publiska ceļa slēgšanu, kas var tikt pieņemts arī kā individuāls lēmums (vispārīgais administratīvais akts). Šādā gadījumā personas pieteikums ir aplūkojams kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu slēgts pašvaldības ceļš un šāda pieteikuma izskatīšana ir pieļaujama administratīvajā tiesā.

Lejupielādēt

30.04.2025. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-306/2025

1. Tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi attiecīgas teritorijas daļas pārkārtošanai vai sadalīšanai ir saskaņojami ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktajām prasībām. Šo saskaņošanu īsteno vietējā pašvaldība un šai saskaņošanai ir publiski tiesiska daba. 2. Pašvaldības dome, rīkojoties ar savu īpašumu, noteiktos apstākļos un noteiktā mērā darbojas gan kā īpašnieks privāto tiesību jomā, gan kā kompetentā iestāde, pildot tai noteiktos uzdevumus publisko tiesību jomā. Tā kā jautājums par zemesgabala sadalīšanas pieļaujamību vai atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem ir jautājums publisko tiesību jomā, pašvaldības lēmumi par to ir pakļauti tiesas kontrolei administratīvā procesa kārtībā. 3. Personas, kuru tiesības un tiesiskās intereses var skart zemes īpašuma sadalīšana, citstarp ir būvju īpašnieki, ja būves ir patstāvīgi īpašuma objekti. Turklāt zemes īpašuma, uz kura atrodas šāda būve, sadalīšanas gadījumā ir nosakāma būves uzturēšanai nepieciešamā zemes vienība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Tādējādi vispārīgi būves īpašniekam ir publiskās subjektīvās tiesības prasīt tāda pašvaldības domes lēmuma tiesiskuma kontroli administratīvajā tiesā, ar kuru akceptēta tāda zemesgabala sadalīšana, uz kura šīs būves atrodas.

Lejupielādēt

25.03.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-66/2025

1. Visiem jaunveidojamiem zemesgabaliem ir nodrošināma piekļuve no pašvaldības ceļa vai ielas. Līdz ar to, plānojot jaunu zemes vienību izveidi, vispirms ir jāizvērtē iespēja nodrošināt tām piekļuvi no ceļa vai ielas. Tikai konstatējot, ka jaunas ielas vai ceļa izveide nav iespējama, ir pamats piemērot izņēmumu un nodrošināt piekļuvi jaunveidojamiem zemesgabaliem pa servitūta ceļu. Servitūta ceļa pastāvēšana ciema vai pilsētas teritorijā ir absolūta izņēmuma situācija, nevis viens no teritorijas plānošanā piemērojamiem piekļuves risinājumiem, un tā ir jāpamato ar reāliem apstākļiem, kas liedz veidot pašvaldības ielu. Tieši jaunu zemes vienību veidošanas procesā ir jāplāno, kā nodrošināt piekļuvi tām, tostarp nepieciešamības gadījumā izveidojot jaunas ielas vai ceļus. Savukārt tas, ka tiek plānotas jaunas zemes vienības un piekļuves nodrošināšanai tām ir nepieciešams izveidot jaunu ielu, ir pamats detālplānojuma izstrādei. Kompleksu risinājumu nepieciešamība ietver gan ielu izveidi un sarkano līniju noteikšanu, gan nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izveidi. 2. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, pašvaldības ielas izveide tiek paredzēta pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, tostarp zemes īpašniekam izstrādājot detālplānojumu. Vietējā pašvaldība un zemes īpašnieks var vienoties par ielas būvniecību tās sarkanajās līnijās vai būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu vietējai pašvaldībai pirms detālplānojuma apstiprināšanas. Savukārt, ja vienošanos par nepieciešamās zemes atsavināšanu nav iespējams panākt, vietējā pašvaldība apstiprina detālplānojumu un uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.

Lejupielādēt

03.07.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-10/2025

Pašvaldība, ievērojot tiesību normās noteikto kārtību un principus, vietējās pašvaldības attīstības mērķus, vajadzības un iespējas, saskaņojot personu un sabiedrības intereses, atbilstoši tās ilgtermiņa attīstības redzējumam veido savas administratīvās teritorijas telpu jeb vidi un nosaka, kādā veidā atļaut izmantot īpašumus konkrētās tās administratīvās teritorijas vietās. Tādēļ arī strīdus gadījumā tas, kāda ir atļautā teritorijas izmantošana konkrētā vietā, ir noskaidrojams, ievērojot vietējās pašvaldības redzējumu un skaidrojumu par tās administratīvās teritorijas vides veidošanu un attīstību.

Lejupielādēt

28.12.2024. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-933/2024

Gadījumā, ja privātpersona un pašvaldība ir noslēgusi dāvinājuma līgumu, ar kuru dāvinātājs labvēlībā pret pašvaldību dāvina tai skulptūru, kuru pašvaldība, pamatojoties uz dāvinājuma līguma noteikumiem, apņemas uzturēt līdzvērtīgi citiem pašvaldībā esošajiem kultūras un vēstures objektiem, dāvinājuma līgumam ir privāttiesisks raksturs un tas nav atzīstams par publisko tiesību līgumu.

Lejupielādēt

31.10.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-623/2024

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 „Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” regulējums, kas paredz, ka gadījumā, ja personas īpašumā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, kas vēl nav novērsta, tas ir šķērslis konkrētajai personai pretendēt uz noteikumos paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem, ir piemērojams neatkarīgi no personai Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā piederošo īpašumu skaita. Proti, ja personai patvaļīgas būvniecības apstākļu dēļ vairs nav saistošo noteikumu normās paredzētās tiesības uz nodokļu atvieglojumu, tad nav pamata uzskatīt, ka uz kādu no personas īpašumiem attiecīgais atvieglojums tomēr ir piemērojams. Nosacījums, ka tiesības uz šādu atvieglojumu netiek piešķirtas, ja kaut vai vienā no pašvaldības teritorijā esošajiem īpašumiem ir pieļauta patvaļīga būvniecība, ir pašvaldības izvēle, kas vērsta uz to, lai persona būtu maksimāli motivēta pēc iespējas ātrāk sakārtot ar patvaļīgo būvniecību saistītos jautājumus.

Lejupielādēt

29.05.2024. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-545/2024

Pašvaldībai tās autonomās funkcijas organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus izpildes ietvaros citstarp ir pienākums sadarbībā ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju savā administratīvajā teritorijā izveidot, uzturēt un pilnveidot dalītas savākšanas sistēmu vairākiem atkritumu veidiem, tostarp plastmasas saturošiem atkritumiem. Tādējādi pašvaldības pienākums organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nebeidzas ar to, ka pašvaldība ir izvēlējusies atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, un tas, vai pašvaldībā funkcionē tiesību normām atbilstoša sadzīves atkritumu dalītas savākšanas sistēma, nav tikai un vienīgi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju savstarpējo attiecību jautājums, – tā ir arī pašvaldības atbildība.

Lejupielādēt

19.03.2024. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-499/2024

Jānošķir gadījumi, kuros personas iebildumi ir vērsti pret to, kādā kvalitātē attiecīgā publiski tiesiskā funkcija tiek pildīta, no gadījumiem, kuros pašvaldība tās publiski tiesiskās funkcijas īstenošanu vispār nav nodrošinājusi. Ja pašvaldība nepilda tai nodoto autonomu funkciju vai pilda to tik sliktā kvalitātē, ka faktisko to nevar atzīt par izpildītu, personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šī pašvaldības bezdarbība skar, ir pieteikuma tiesības.

Lejupielādēt

02.10.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-491/2024

No ieslodzījuma atbrīvotai personai, kurai ir invaliditāte un kura reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai 5.reģistrā, atkarībā no personas invaliditātes rakstura dzīvojamā telpa, kas tai tiek piedāvāta, var nebūt piemērota konkrētās personas vajadzībām. Gadījumā, ja personai piedāvātā dzīvojamā telpa objektīvi neatbilst viņa vajadzībām, kas izriet no invaliditātes, personai tas ir jādara zināms pašvaldībai un pašvaldībai šis apstāklis jāņem vērā, izvērtējot, kādu tieši dzīvojamo telpu konkrētajai personai piedāvāt īrēt.

Lejupielādēt

18.03.2024. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-411/2024

Ārējā normatīvajā aktā nav noteikta augstāka iestāde Rīgas valstspilsētas pašvaldības Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas lēmuma, ar kuru anulētas ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, apstrīdēšanai. Tāpēc šāds lēmums ir pārsūdzams tiesā.

Lejupielādēt

31.10.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-147/2024

Gadījumā, ja pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums kā atļauto izmantošanas veidu vispārīgi pieļauj komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, pašvaldībai ir jāveic individuāls katras vietas izvērtējums, pirms tā pieņem lēmumu par azartspēļu organizēšanas aizliegumu konkrētā vietā un anulē komersantam izsniegto atļauju. Azartspēles ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs, legāls komercdarbības veids. Tādējādi aizliegums organizēt azartspēles nevar tikt pamatots ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu vai vispārīgām norādēm uz sabiedrības interesēm. Aizlieguma apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem. Tādēļ katra azartspēļu organizēšanas vieta ir izvērtējama atsevišķi, ņemot vērā konkrētās vietas vai teritorijas specifiskās īpašības un samērojot konkrētās vietas ietekmi uz iedzīvotāju interesēm ar Azartspēļu un izložu likuma mērķu sasniegšanu. Tikai šādā veidā ir iespējams nonākt pie secinājuma, vai konkrētā vieta ir azartspēļu organizēšanai nepiemērota. Apsvērums, ka spēļu zāle atrodas netālu no teritorijas, kurā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par teritorijas plānojumu azartspēļu organizēšana ir aizliegta, ir pārāk vispārīgs, lai pamatotu, kādēļ strīdus spēļu zāles atrašanās vieta, kurā saskaņā ar teritorijas plānojumu šāda veida komercdarbība nav liegta, uzskatāma par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu.

Lejupielādēt

30.04.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-94/2024

Pašvaldībā ir nošķiramas dome kā pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija un pašvaldības administrācija. Tieši demokrātiski leģitimēti ir tikai pašvaldības domes deputāti, bet ne pašvaldības administrācijas pārstāvji. Līdz ar to proporcionalitātes (proporcionālas pārstāvības) princips attiecināms uz domi un tām domes izveidotajām institūcijām, kurās notiek domes lēmumu sagatavošanas darbs, bet ne uz pašvaldības administrāciju. Proti, proporcionālas pārstāvības princips neattiecas uz tādām komisijām, padomēm vai darba grupām, kuru kompetencē ir tikai administratīvo aktu izdošana, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana un citi tieši pašvaldības administrācijai raksturīgi uzdevumi.

Lejupielādēt

13.03.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-9/2024

Meliorācijas būvju un ierīču reģistrēšana meliorācijas kadastrā nav pašmērķis, bet gan rīks, kas palīdz apzināt meliorācijas sistēmu stāvokli un ietekmi uz konkrētas teritorijas melioratīvo situāciju, kas savukārt ļauj labāk plānot meliorācijas pārvaldību. Tas ir būtiski, lai varētu pasargāt infrastruktūru un teritorijas no applūšanas, kas ir visas sabiedrības interesēs. Apstāklis, ka padomju laikā izbūvētas sistēmas atsevišķi posmi nav kopti un tādēļ ir sliktā tehniskā stāvoklī, nevar būt pamats attiecīgo sistēmu vispār nereģistrēt meliorācijas kadastrā. Aizsargjoslu likuma 18.panta pirmajā daļā paredzētā aizsargjosla gar meliorācijas būvēm un ierīcēm kā apgrūtinājums izriet no tā, ka konkrētajā vietā faktiski atrodas meliorācijas būves vai ierīces, un nav atkarīgs no tā, vai attiecīgās būves vai ierīces ir reģistrētas meliorācijas kadastrā. Tāpat aizsargjoslu noteikšanu neietekmē tas, kāds ir attiecīgās meliorācijas sistēmas statuss. Personām, kuru īpašuma robežās atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma, vispārīgi ir pienākums kopīgi rūpēties par šo sistēmu. Tā tas ir neatkarīgi no tā, vai koplietošanas meliorācijas sistēmai ir noteikts pašvaldības nozīmes statuss. Tomēr netipiskos gadījumos, ņemot vērā gan vēsturisko meliorācijas nozares attīstības kontekstu, gan faktiskos apstākļus, gan arī pašvaldības atbildību meliorācijas sistēmu apzināšanā un uzraudzībā, tāda sloga uzlikšana vienīgi uz privātpersonu pleciem, var būt nesamērīga un netaisnīga. Tādiem gadījumiem risinājums meklējams nevis tipiskiem gadījumiem paredzētās tiesību normās, bet gan vispārējos tiesību principos un pamattiesībās.

Lejupielādēt

2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[B]/2024

Pašvaldībām jārespektē Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktā daudzbērnu ģimenes definīcija un tām ir tiesības šādu statusu piešķirt vēl plašākam, bet ne šaurākam personu lokam. Tas bija jāņem vērā arī Rīgas domei izdodot Rīgas domes 2017.gada 23.maija lēmumu Nr. 5290 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības daudzbērnu ģimeņu reģistru”. Tas vien, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība izvēlēties, kādā veidā atbalstīt daudzbērnu ģimenes, nemaina to, ka pašvaldībai jāievēro arī Bērnu tiesību aizsardzības likums.

Lejupielādēt

07.07.2023. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-778/2023

Cilvēka cieņa noteic to, ka pēc cilvēka nāves viņš ir jāapbedī, un šis pienākums visupirms gulstas uz mirušā radiniekiem. Situācijā, kad mirušajam ir radinieki, tomēr tie atsakās mirušo personu apglabāt vai nepamatoti vilcinās ar attiecīgu darbību izpildi, pašvaldībai ir pienākums apglabāt mirstīgās atliekas. Lai arī tiesību normās nav noteikts konkrēts termiņš, kādā piederīgajiem ir jāapbedī mirusī persona, tomēr šim termiņam ir jābūt saprātīgam. Ja nav nevienas personas, kas uzņemas šo vispārcilvēciskajās vērtībās balstīto pienākumu, tad ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumu Nr. 215 „Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai” 18.1.apakšpunkta izpratnē viņam nav piederīgo.

Lejupielādēt

24.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-756/2023

Iesniegums par pašvaldības iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu ir jāizskata kārtībā, ko nosaka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 19.pants. Minētā panta otrā daļa regulē situāciju, kad privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu. Ja likums paredz, ka iesniegums par zaudējumu atlīdzību ir jāizskata pašvaldības domei, tad tikai dome ir kompetenta par to lemt. Tas atspoguļo likumdevēja gribu tikai un vienīgi pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcijai piešķirt kompetenci šajā jautājumā. Tādējādi tiek panākts, ka pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija un galvenais pašvaldības gribas paudējs gan iegūst informāciju par tiesību pārkāpumiem un ar to radītajiem zaudējumiem, gan pieņem par to lēmumus.

Lejupielādēt

14.07.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-696/2023

Saskaņā ar likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4.panta otro daļu noteiktiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Taču gadījumā, ja Ministru kabinets kādu objektu nav noteicis par demontējamu, lai arī tas atbilst tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, lēmumu par šāda objekta demontāžu pieņem tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas. Tādējādi konkrētos gadījumos lēmumu par pieminekļa demontēšanu ir tiesīga pieņemt pašvaldība, izvērtējot, vai tās administratīvajā teritorijā atrodas demontēšanas kritērijiem atbilstošs objekts, un, ja šāds objekts tiek konstatēts, pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā objekta demontāžu. Taču pašvaldības pienākums nodrošināt padomju vai nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu likumā nav noteikts privātpersonu individuālo interešu aizsardzībai. Proti, likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4.panta trešā daļa nerada privātpersonām subjektīvās tiesības prasīt pašvaldībai konkrēta pieminekļa pārvietošanu ārpus publiskās telpas. Šāds pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

26.09.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-521/2023

Situācijā – kad pašvaldība teritorijas plānojumā ir nepārprotami noteikusi konkrētā pilsētas daļā pieļaujamo maksimālo apbūves stāvu skaitu jaunai būvniecībai –, nav šaubu, ka minētais stāvu skaits ir tāds apbūves rādītājs, kas zemesgabala īpašniekam ir jāievēro, izstrādājot būvprojektu. Gadījumā, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja.

Lejupielādēt

10.01.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-428/2023

Būvniecības procesa uzraudzībai, kuru savas kompetences ietvaros īsteno atvasināta publiska persona – pašvaldība, ir publiski tiesiska daba, tādēļ jautājums par tā tiesiskumu vērtējams Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā. Ja pašvaldības lēmumā konstatēts, ka noteikta persona ir veikusi patvaļīgu būvniecību, lēmums tieši attiecas uz šo personu. Būvniecības veicējam būtu jābūt iespējai iebilst pret patvaļīgas būvniecības fakta konstatēšanu būvniecības procesā un atbilstošu tiesisko seku piemērošanu publisko tiesību jomā. Tostarp būtu jābūt arī tiesībām pārbaudīt, vai publisko tiesību jomā novērtējot būvniecības patvaļīgumu, ir pareizi noskaidrota zemesgabala īpašnieka piekrišana (ņemot vērā starp zemesgabala īpašnieku un šo personu nodibināto tiesisko attiecību saturu), vai veiktie darbi pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam un vai pārsūdzētais lēmums pieņemts atbilstoši vispārējiem tiesību principiem.

Lejupielādēt

30.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-388/2023

Deputāta statuss pats par sevi nenodrošina pašvaldības deputātam neierobežotas tiesības iepazīties ar dokumentāciju, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Pašvaldības domes deputāta statusa likums paredz pašvaldības deputāta tiesības pieprasīt tādu informāciju, kas nepieciešama viņa kā deputāta pilnvaru īstenošanai. Līdz ar to, lai atzītu deputāta tiesības pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju, visupirms ir jākonstatē, ka šī informācija pieprasīta ar mērķi īstenot konkrētas deputāta pilnvaras. Ja deputāts ir pieprasījis ierobežotas pieejamības informāciju – iepirkumā iesniegtus pretendentu piedāvājumus, kas satur komercnoslēpumu –, iestādei un tiesai jāvērtē pieprasījuma mērķis, lai līdzsvarotu deputāta intereses ar pieprasītās informācijas aizsardzības interesēm. Tādējādi šāda pieprasījuma izvērtēšanas metodoloģija ir līdzīga tai, kas jāievēro, izlemjot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Proti, vispirms jānoskaidro, vai pieprasītā informācija tiešām ir ierobežotas pieejamības informācija un vai tās izsniegšana radītu konkrētu interešu aizskārumu, pēc tam jānoskaidro, vai informācijas pieprasītājs pamatojis, kāpēc viņam nepieciešama ierobežotās pieejamības informācija, un tad jāizsver, kurai no interesēm dodama priekšroka. Līdzsvarojot pretstatītās intereses, citstarp ir jāņem vērā, ka tā ir ne tikai konkrēta deputāta, bet visas sabiedrības interese, lai deputāts varētu pilnvērtīgi pildīt savus publiskos pienākumus. Vienlaikus visas sabiedrības interese ir netraucētas konkurences nodrošināšana, kas var tikt apdraudēt komercnoslēpuma atklāšanas gadījumā.

Lejupielādēt

24.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-229/2023

Pašvaldības, izdodot saistošos noteikumus, var darboties tikai sev ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtās kompetences ietvaros. Ja likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām” 5. panta 1.1daļā ir noteikts, ka tiesības uz sociālo dzīvokli ir visām personām ar invaliditāti, tad personām ar invaliditāti šādas tiesības ir nodrošināmas. Šādā gadījumā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nevar ierobežot šo personu tiesību īstenošanu, paredzot vēl kādus likumā neminētus papildu kritērijus, un attiecīgi noteikt, ka tiesības ir nodrošināmas šaurākam personu ar invaliditāti lokam, vienlaikus sašaurinot arī likuma normas iedarbību.

Lejupielādēt

11.07.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-218/2023

1. Pašvaldības ceļš ir publiska lieta, kas kalpo ne tikai tam, lai piekļūtu atsevišķiem īpašumiem, bet daudz plašākām interesēm: vietējās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, valsts un pašvaldības interesēm. Apsverot, vai ir pamats atņemt jau esošam pašvaldības ceļam šāda ceļa statusu (jeb slēgt pašvaldības ceļu), ir jāņem vērā ne tikai personu, kuru īpašuma tiesības tiek ierobežotas, intereses, bet arī tas, vai ar ceļa slēgšanu netiks pārkāptas intereses, kuru dēļ pašvaldības ceļš šādu statusu ir ieguvis un ticis ietverts vietējā teritorijas plānojumā. 2. No Zemes pārvaldības likuma 8.panta pirmās un otrās daļas izriet priekšnoteikumi, kas konstatējami, lai atzītu, ka konkrētais ceļš ir pašvaldības ceļš (koplietošanas ceļš). Tādējādi, lai konstatētu, vai ceļš ir pašvaldības ceļš, ir jāizpildās konkrētiem kritērijiem: 1) likuma spēkā stāšanās dienā ceļš ir reģistrēts kā pašvaldības ceļš, 2) ceļš iekļauts pašvaldības bilancē. Savukārt, ja šiem kritērijiem atbilstošs ceļš ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš. Ceļš, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, ir uzskatāms par pašvaldības ceļu, tas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un rada apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. 3. Lai arī no Zemes pārvaldības likuma 8.panta ceturtās daļas izriet, ka koplietošanas ceļš kā inženierbūve jāreģistrē kadastra informācijas sistēmā. Taču ceļa statusu pašu par sevi nosaka šā likuma 8.panta pirmā un otrā daļa un ieraksta esība vai neesība kadastra informācijas sistēmā nav izšķiroša, lai konstatētu inženierbūves piederību.

Lejupielādēt

23.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-205/2023

Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par būves sakārtošanu ne tikai tad, ja būves ārējais izskats vizuāli neatbilst pilsētvides vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, bet arī tad, ja būvē ir konstatēti tādi defekti, kas būvi padara par bīstamu, jo arī šāda būve ir atzīstama par vidi degradējošu būvi.

Lejupielādēt

28.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-195/2023

1. Ministram likuma „Par pašvaldībām” 93.pants piešķir tiesības kontrolēt tikai pašvaldības deputātu ievēlēto domes priekšsēdētāju (to atstādināt), bet nav tiesību iejaukties attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošo pilsoņu izvēlētā deputāta statusā, to anulējot. 2. Likuma „Par pašvaldībām” 62.panta 11.punktā lietots atvērts domes priekšsēdētāja pienākumu uzskaitījums. Tas nozīmē, ka bez konkrēti likumā jau nosauktajiem domes priekšsēdētājs veic arī citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos. Tiesiskā valstī iepretim tiesībām un pienākumam ir loģiski paredzēt un sagaidīt arī personas atbildību. Tāpēc nav saskatāma problēma tajā, ka likuma „Par pašvaldībām” 93.pants paredz domes priekšsēdētāja atbildību par likumos noteiktu pienākumu nepildīšanu, tiesību normā detalizēti neprecizējot katru konkrēto likumā noteikto pienākumu. Proti, ar domes priekšsēdētājam likumos noteikto pienākumu nepildīšanu, par ko viņu var atstādināt no amata, ir saprotama likuma nepildīšana tā plašākajā nozīmē – tā attiecas uz visiem valsts izdotajiem ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiesas spriedumiem, kam ir likuma spēks. Tādējādi ar likumos noteikto pienākumu nepildīšanu var tikt saprasts jebkurš ārējā normatīvā akta pārkāpums.

Lejupielādēt

26.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-176/2023

Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.4.apakšpunkts paredz, ka minētie noteikumi nav attiecināmi uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam. Saskaņā ar minēto noteikumu 2.4.apakšpunktu publiskos pasākumos, kādas ir sporta sacensības, nav piemērojami šajos noteikumos paredzētie pieļaujamie vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšanas nosacījumi. Tādējādi kā pierādījums lietā par šautuves radīto troksni un tai izsniegtās atļaujas anulēšanu nav izmantojams tāds trokšņu līmeņa mērījums, kas veikts laikā, uz kuru neattiecas tiesību normās paredzētie pieļaujamie trokšņa robežlielumi. Pašvaldībai ir tiesības anulēt tādu spēkā esošu atļauju šautuves darbībai, ja tā konstatē, ka atļaujas saņēmējs pārkāpj likuma prasības. Pierādījums, kas nosaka trokšņa lielumu sporta sacensību laikā, saskaņā ar tiesību nevar būt pamats tam, lai pašvaldība anulētu izsniegto atļauju šautuves darbības nodrošināšanai.

Lejupielādēt

18.12.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-168/2023

Par sociālajiem pakalpojumiem maksā pati persona, kura šo pakalpojumu saņem. Ja personai nav iespēju samaksāt par pakalpojumu, pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam. Pašvaldība sociālā pakalpojuma apmaksā iesaistās tad, ja persona un viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu. Personas vai viņas apgādnieka materiālais stāvoklis ir tas, pēc kā nosakāms, kādā apjomā par sociālo pakalpojumu ir spējīga samaksāt pati persona, kādā apgādnieks un vai pašvaldībai ir jāiesaistās šā pakalpojuma apmaksā. Pašvaldībai ir tiesības atbilstoši finansiālajām iespējām noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Tomēr arī šai kārtībai jābūt atbilstošai sociālo pakalpojumu samaksas principiem un katrā individuālā gadījumā jāpārbauda, kāds ienākumu apmērs paliek personas rīcībā.

Lejupielādēt

28.04.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-166/2023

Meža likumā 8. panta pirmajā daļā ietvertais deleģējums dod tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus par koku ciršanas kārtību. Uz minētā deleģējuma pamata izdoto Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 22.punkts savukārt piešķir pašvaldības domei kompetenci izdot saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Tādējādi Jūrmalas pilsētas domei bija tiesisks pamats izdot Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 22.novembra saistošos noteikumus Nr. 46 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība”.

Lejupielādēt

08.06.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-75/2023

Lai saņemtu pašvaldības atļauju organizēt azartspēles konkrētās telpās, ir pietiekami, ja azartspēļu organizētājs iesniedz dokumentus, kas apliecina iespēju iegūt tiesības lietot attiecīgās telpas. Proti, tiesību normas neizvirza azartspēļu organizētājam obligātu prasību šajā stadijā jau pierādīt tā tiesības lietot konkrētās telpas, kurās paredzēts organizēt azartspēles. Tādējādi pašvaldība nevar atteikt azartspēļu organizētājam izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanai, ja azartspēļu organizētājs spēj uzrādīt pašvaldībai dokumentu, kas apliecina tā tiesības nākotnē lietot konkrētās telpas. Dokumentu, kas pierāda azartspēļu organizētāja tiesības lietot attiecīgās telpas, ir nepieciešams iesniegt tikai pēc tam, kad ir saņemta pašvaldības atļauja, un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija lemj par to, vai azartspēļu organizētājam ir izsniedzama licence, kas dod tiesības licencē norādītajā vietā atvērt spēļu zāli vai pieņemt likmes dalībai derībās.

Lejupielādēt

29.09.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-64/2023

Jautājums par piekļuvi personas nekustamajam īpašumam ir cieši saistīts ar personas Satversmes 105.pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu īstenošanu. Personai, nespējot piekļūt savam īpašumam, tiek būtiski ietekmētas arī šīs personas iespējas valdīt pār īpašumu, atsevišķos gadījumos īpašuma izmantošanu padarot pat neiespējamu. Vispārīgi tas ir pašvaldības pienākums gādāt par tādu teritorijas plānošanu un attīstību, lai nodrošinātu personu tiesības pilnvērtīgi izmantot savu īpašumu, kas citstarp ietver arī piekļuvi šim īpašumam. Arī par vienu no publiskas infrastruktūras izveides uzdevumiem ir uzskatāma tai piegulošo zemesgabalu pieejamības nodrošināšana. Tāpēc arī zemesgabala īpašniekam sava īpašuma izmantošanā un attīstībā ir tiesības rēķināties ar jau izveidotās publiskās infrastruktūras sniegtajiem piekļuves risinājumiem. Tomēr atsevišķos gadījumos jautājums par piekļuvi īpašumam risināms privātpersonu starpā, nodibinot ceļa servitūtu. Tas, kāds konkrētajā situācijā ir piemērotākais risinājums piekļuves nodrošināšanai, ir atkarīgs no konkrētās situācijas apstākļiem. Taču nav pieļaujama tāda situācija, kurā zemesgabala īpašniekam nav nekādu iespēju piekļūt savam īpašumam un izmantot to. Līdz ar to argumenti, ka personai nav faktisku iespēju piekļūt savam nekustamajam īpašumam, norāda uz personas ierobežojumu īstenot tās pamattiesības. Publiskās pārvaldes pienākums ir uz šādiem argumentiem reaģēt, vēl jo vairāk – ņemt šos argumentus vērā tāda lēmuma pieņemšanā, kas vistiešākajā veidā ietekmē tiesību uz īpašumu īstenošanu.

Lejupielādēt

2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[C]/2023

Atbalsta nodrošināšana daudzbērnu ģimenēm ir pašvaldības publiska funkcija, un pašvaldībai, īstenojot šo autonomo funkciju, ir rīcības brīvība izvēlēties, kādā veidā (ar kādiem instrumentiem) to darīt. Pašvaldība, reģistrējot ģimeni daudzbērnu ģimeņu reģistrā (vai atsakot to reģistrēt minētajā reģistrā), rīkojas tai likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru ietvaros. Savukārt tas, ka tiesību normas nenoteic tiešu pienākumu pašvaldībām izveidot pašvaldības daudzbērnu ģimeņu reģistru, nemaina to, ka tad, ja pašvaldība pati ir izvēlējusies ieviest šādu atbalsta instrumentu, tas ir darīts, īstenojot minēto publisko funkciju. Lemjot par ģimenes iekļaušanu vai neiekļaušanu daudzbērnu ģimeņu reģistrā, pašvaldība rīkojas arī sabiedrības interesēs, jo minētā reģistra mērķis ir pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo daudzbērnu ģimeņu labklājības nodrošināšana, kas ir visas sabiedrības kopējā interese.

Lejupielādēt

29.11.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1069/2022

Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšana notiek saskaņā ar dzīvojamo māju privatizācijas procesu regulējošām tiesību normām un ietekmē gan dzīvojamās ēkas kopīpašniekus (iespējamos īpašniekus), gan arī zemes īpašnieku. Strīda izskatīšana par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.pantu ietilpst pašvaldības kompetencē. Ja minētais pants paredz pašvaldības kompetenci administratīvā procesa kārtībā pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tad pašvaldības kompetencē ir arī lemt par šāda zemesgabala noteikšanu situācijās, kad privatizācijas procesā tas nav noteikts. Šāds pašvaldības lēmums tiek pieņemts publisko tiesību jomā, ņemot vērā privatizācijas procesu regulējošās tiesību normas, un ir pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

29.07.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-842/2022

Vispārīgas pārraudzības funkcija pār pašvaldību darbību, ko veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nav administratīvā procesa sastāvdaļa. Tādēļ persona nevar prasīt, lai ministrija, kas vispārīgi pārrauga pašvaldību darbību, kā augstāka iestāde pieņem saistošu lēmumu, noregulējot individuālas tiesiskās attiecības starp privātpersonu un pašvaldību.

Lejupielādēt

10.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-483/2022

1. Deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam. Tāpēc strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Taču, lai jautājums būtu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, ir jānoskaidro, vai no tiesību normām izriet deputāta subjektīvās tiesības, ko viņš vēlas aizsargāt tiesas ceļā. Proti, pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tikušas aizskartas deputāta subjektīvās publiskās tiesības. No tiesību normām neizriet deputātu tiesības prasīt iesniegto lēmuma projektu atbalstīšanu virzīšanai izskatīšanai domes sēdē, ja komiteja tos neatbalsta. Tā kā pašvaldības deputātam nav subjektīvās tiesības prasīt lēmuma projektu virzīšanu, deputāta subjektīvās publiskās tiesības nav aizskartas. Attiecīgi pieteikums par domes amatpersonu rīcību, neiekļaujot deputātu iesniegtos lēmumu projektus domes sēdes darba kārtībā, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. 2. Politiskās norises pašvaldībā Administratīvā procesa likums neregulē. Tādējādi tas neregulē arī termiņu aprēķināšanas kārtību. Pašvaldība savā nolikumā var dot norādi uz Administratīvā procesa likumā noteikto termiņa aprēķināšanas kārtību, bet var noteikt arī atšķirīgu kārtību. Ja tāda nav noteikta, tiesai būtu jāpārbauda, kāda ir parastā termiņu aprēķināšanas prakse konkrētajā pašvaldībā. Administratīvi procesuālo termiņu sākuma un beigu noteikšana regulēta Administratīvā procesa likuma 42. un 43.pantā. Likumā tiešā tekstā atrunāti termiņi, kas aprēķināmi gados, mēnešos vai dienās, bet nav atrunāti termiņi, kas aprēķināmi nedēļās. Tādējādi atbilstoši šā likuma 17.panta otrajai daļai piemērojama analoģija, proti, regulējums, kas nosaka, kā aprēķina termiņu, kas noteikts dienās vai mēnešos. Aprēķinot termiņu dienās vai mēnešos, netiek ņemtas vērā stundas, bet termiņa iestāšanos nosaka konkrētā diena vai datums. Stundai un minūtei nav nozīmes dienu vai mēnešu, un attiecīgi arī nedēļu aprēķinā.

Lejupielādēt

24.01.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-387/2022

Tiesību normās ietvertās tiesības izvēlēties skolu un pašvaldības pienākums nodrošināt nokļūšanu uz skolu un atpakaļ nav saprotams tādā veidā, ka pašvaldībai būtu jānodrošina bērna nokļūšana uz jebkuru skolu. Tikai tad, ja nav iespējams izglītību iegūt konkrētajā pašvaldībā, pašvaldībai ir pienākums segt izglītojamā transporta izdevumus.

Lejupielādēt

29.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-315/2022

Pašvaldības saistošie noteikumi ir uzskatāmi par atbilstošiem augstāka juridiskā spēka tiesību normām, ja vienlaikus izpildās divi kumulatīvi kritēriji: 1) saistošie noteikumi ir izdoti likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās jeb, citiem vārdiem, tie ir izdoti, ievērojot ultra vires doktrīnu; un 2) saistošie noteikumi saturiski atbilst Satversmes un citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Līdz ar to, vērtējot, vai pašvaldības saistošie noteikumi atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, nepietiek vienīgi ar konstatējumu, ka noteikumi ir izdoti likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās. Ir nepieciešams konstatēt, ka noteikumi arī saturiski atbilst augstāka juridiskā spēka normām.

Lejupielādēt

31.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-298/2022

Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta trešā daļa deleģē arī pašvaldībai tiesības izveidot dabas pieminekļus, tostarp noteikt aizsargājamus kokus. Taču pašvaldības tiesības ir ierobežotas ar kritēriju, ka attiecīgais objekts ir nozīmīgs dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Tas loģiski arī atspoguļo, ka katrai pašvaldībai ir interese aizsargāt gan dabas daudzveidību, gan kultūrvēsturisko mantojumu tieši savā teritorijā. Īpaši aktuāls jautājums pēc noteikta regulējuma koku aizsardzībai ir tieši pilsētvidē, kur koku skaits jau tā ir dabiski mazāks. Tālab ir sevišķi svarīgi, ka pašvaldības rīcībā ir instrumenti, ar kuriem salāgot pilsētas attīstības intereses ar nepieciešamību saglabāt dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko mantojumu. Līdz ar to pašvaldība kā kritēriju koka noteikšanai par aizsargājamu ir tiesīga izvirzīt arī mazāku koka apkārtmēru par to, kāds ir noteikts Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikumā. Tas, ka pašvaldība kā kritēriju aizsargājamu koku noteikšanā ir izvirzījusi noteiktu koka apkārtmēru, nenozīmē, ka kritērijs izvēlēts bez atbilstoša izvērtējuma. Tādējādi likumdevēja deleģējumam atbilst arī Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 154 „Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 2.1.apakšpunktā minētie koki – vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem izmēriem.

Lejupielādēt

03.03.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-273/2022

Lejupielādēt

01.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-219/2022

1. Iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības pašvaldībām ir stingri reglamentēta, nepieciešamība pēc attiecīgā nekustamā īpašuma pašvaldības funkcijas īstenošanai ir jāpamato, balstoties uz teritorijas plānojumu, attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem vai citiem dokumentiem. Proti, pašvaldības lēmumi par pirmpirkuma tiesību izmantošanu ir izdošanas izvēles administratīvie akti. 2. Ne pašvaldībai, ne līgumslēdzējiem nav tiesību grozīt nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumu pēc tā iesniegšanas pašvaldībai.

Lejupielādēt

25.11.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-157/2022

Tiesības cirst mežu var tikt ierobežotas, ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto. Tādēļ Valsts meža dienestam, lemjot par apliecinājuma koku ciršanai izdošanu, ir jāvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās prasības attiecīgajai funkcionālajai zonai tādā veidā, lai sasniegtu šīs zonas izveides mērķi. Tas nozīmē, ka Valsts meža dienesta lēmumā par koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanu vai neizsniegšanu iekļautajam pamatojumam ir jāizriet tieši no attiecīgās funkcionālās zonas izveides mērķa. Nepieciešamības gadījumā lēmuma pieņemšanai Valsts meža dienestam ir jāsadarbojas ar pašvaldības kompetento iestādi.

Lejupielādēt

29.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-82/2022

Medību koordinācijas komisijas lēmums par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu apmēru noteikšanu lauksaimniecībai ir atzīstams par starpdarbību lēmuma, ar kuru tā nosaka pasākumus medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai, pieņemšanai. Zaudējumu apmēra noteikšana ir priekšnoteikums administratīvā akta, ar kuru tiek noteikti pasākumi postījumu ierobežošanai vai likvidēšanai, izdošanai, proti, zaudējumu apmēra noteikšanai pašai par sevi nav galīga noregulējuma rakstura.

Lejupielādēt

06.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-48/2022

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru likumdevējs ir sniedzis rīcības brīvību pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumus katrā administratīvajā teritorijā. Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikti nekādi izņēmumi, kas paredzētu labvēlīgāku tiesisko regulējumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par valstij piederošajiem īpašumiem. Līdz ar to pašvaldības saistošie noteikumi var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes arī par valsts īpašumu.

Lejupielādēt

30.08.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1053/2021

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešā daļa pašvaldībai piešķir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti nodokļa atvieglojumi. No attiecīgās likuma normas izriet arī pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt termiņu, kādā persona var izmantot tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus. Nokavējot šo termiņu, personai ir jārēķinās ar to, ka tā zaudē subjektīvās tiesības prasīt attiecīgajās tiesību normās paredzēto labumu.

Lejupielādēt

24.09.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-611/2021

Dokumentu, uz kura pamata tiek dzēsts tiesību aprobežojums (apgrūtinājums), kas noteikts zemes reformas laikā saistībā ar ceļiem, izsniedz attiecīgā pašvaldība, jo tieši pašvaldība ir vislabāk informēta par faktisko situāciju pašvaldībā, tostarp saistībā ar piekļuvi nekustamajiem īpašumiem, kas ir svarīgi, kā nosakot servitūtus, tā arī tos dzēšot.

Lejupielādēt

30.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-549/2021

Lejupielādēt

27.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-516/2021

Lai pašvaldībai rastos tiesisks pamats precizēt zemes platību saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļu, ir nepieciešams konstatēt vairāku apstākļu kopumu: konkrēta zemes platība ir piešķirta lietošanā; ir veikta kadastrālā uzmērīšana un tajā noteiktā zemes platība ir lielāka (vai mazāka) par pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemes platību; zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām. Ja neizpildās priekšnoteikums par zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilstību lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, tad zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētā platība, kas lielāka par zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, nav tāda, kuru var precizēt atbilstoši minētās normas noteikumiem.

Lejupielādēt

25.02.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-510/2021

Pašvaldība nevar atsaukties uz teritorijas plānojuma izstrādes stadijā un līdz šādu normu iekļaušanai normatīvajā aktā nevar šo apstākli izmantot kā pamatojumu atteikumam izsniegt azartspēļu organizēšanas atļauju. Grozījumi teritorijas plānojumā, kad tie izstrādāti un publicēti, var radīt tiesisko noteiktību par to, kā pašvaldības teritorijā tiek izsniegtas azartspēļu vietu atvēršanas un organizēšanas atļaujas, proti, kurās vietās pašvaldība paredz saglabāt un/vai izvietot jaunas azartspēļu vietas, bet kurās vietās azartspēļu vietu izvietošana turpmāk netiks atļauta (un jau izsniegtās atļaujas atceltas).

Lejupielādēt

31.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-455/2021

1. No vēlēšanu pamatprincipa – proporcionālām vēlēšanām – izriet ne tikai noteikums, kā aprēķināmi pašvaldības vēlēšanu rezultāti, bet arī pašvaldības domes pienākums ievērot proporcionālas pārstāvības (proporcionalitātes) principu arī turpmāk, lai ikviens deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās darbībā. Tādējādi proporcionālas pārstāvības princips ir vispārējs tiesību princips, kas tiesiskā valstī ir jāievēro proporcionālu vēlēšanu rezultātā ievēlētai pašvaldības domei, organizējot pašvaldības domes darbību. Atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā. 2. Tas, ka proporcionalitātes principa nodrošināšana, komplektējot pašvaldības domes izveidoto struktūrvienību personālsastāvu, likumā tiešā tekstā ir norādīta tikai attiecībā uz komitejām, neizslēdz šā principa piemērošanu arī attiecībā uz citām domes izveidotām struktūrvienībām, ja dalībai tajās ir būtiska nozīme deputātu pienākumu pilnvērtīgā pildīšanā. 3. Tas, vai opozīcijas deputātiem ir tiesības pieprasīt domes komisiju sastāva veidošanu atbilstoši proporcionalitātes principam, ir atkarīgs no tā, kā faktiski norisinās domes darbs. Tiesības būt proporcionāli pārstāvētiem arī komisiju darbā mazākuma deputātiem ir tad, ja domes izveidotā lēmumu pieņemšanas kārtība faktiski ir tāda, ka deputāti tiesības pilnvērtīgi piedalīties domes lēmumu pieņemšanā var īstenot, tikai piedaloties citstarp arī komisiju darbā.

Lejupielādēt

17.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-214/2021

1. Būvniecībai pludmalē izšķirošais ir tas, vai to pieļauj Aizsargjoslu likums, turklāt lēmuma par pastāvīgas apbūves pieļaujamību krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē pieņemšanā ir iesaistāma ne tikai pašvaldība, bet arī citi publiskās pārvaldes subjekti, tostarp kompetentā iestāde vides aizsardzības jomā. No saliekamiem elementiem būvētas patstāvīgas lietošanas būves ar inženiertīklu pieslēgumiem novietošana pludmalē faktiski ir vērtējama kā jaunas pastāvīga rakstura būves būvniecība, kas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktā norādītajam izņēmuma gadījumam ir pieļaujama vienīgi tad, ja tai ir Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes saskaņojums. 2. Likumdevējs nolūkā aizsargāt un saglabāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka tajā esošās vides vērtības ir pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpo visas sabiedrības interesēm, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastei Aizsargjoslu likumā ir paredzējis augstu aizsardzības līmeni, tostarp noteicis vairākus būtiskus aprobežojumus. Kā viens no būtiskākajiem aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ir Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā noteiktais vispārējais aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē būvēt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot, ja pastāv kāds no šajā likumā paredzētajiem izņēmuma gadījumiem. Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās un trešās daļas normas nevar tikt interpretētas atrauti viena no otras, bet ir interpretējamas to savstarpējā kopsakarā. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas normu pamatjēga ir noteikt otrās daļas aizliegumam papildu aizliegumus, nevis atļaut to, kas aizliegts ar panta otro daļu. Piemēram, pašvaldība nevar, atsaucoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu, teritorijas plānojumā noteikt, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tāda apbūve, kāda faktiski atbilst minētā panta otrās daļas 3.punktā norādītajam izņēmuma gadījumam un līdz ar to būtu pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja tai būtu attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes saskaņojums.

Lejupielādēt

17.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-174/2021

Pašvaldības autonomajā kompetencē ietilpst paredzētās darbības novērtējums, ietverot apsvērumus par darbības ietekmi uz piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem, tur dzīvojošiem iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības vidi un attīstību, gan respektējot esošo situāciju un paredzētās darbības iekļaušanos esošajā apbūvē, gan vienlaikus raugoties arī no nākotnes perspektīvas, kas konkretizēta teritorijas plānošanas dokumentos. Šajā procesā ekonomiskās un sociālās intereses ir taisnīgi jālīdzsvaro ar vides aizsardzības interesēm, tās ir jāsamēro tādējādi, lai visas intereses tiktu ņemtas vērā un tiktu saskaņotas kā vienlīdz svarīgas. Tikai gadījumos, kad vairāku pašvaldību konsenss par vienotu paredzētās darbības risinājumu nav iespējams, jautājums nododams izlemšanai Ministru kabinetam.

Lejupielādēt

29.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2021

Būvlaides noteikšana var būt balstīta pašvaldību saistošajos noteikumos identificētos kritērijos – konkrēts būvlaides veids var tikt noteikts atbilstoši konkrētās teritorijas jau esošajai apbūvei vai atbilstoši tam, kāda kategorija ir noteikta ielai, pie kuras atrodas konkrētais zemesgabals. Lai arī obligātās būvlaides noteikšana kopumā rada būtisku īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumu, tas ir pieļaujams, ciktāl būvlaides noteikšana kopumā ir vērsta uz teritorijas plānošanas procesa mērķu sasniegšanu un tās noteikšanas pamatā ir rūpīgi izsvērti argumenti par konkrēta veida ierobežojuma nepieciešamību. Pašvaldībai, ievērojot teritorijas plānošanas principu prasības, ir jāveido tāda sistēma, kas jaunas apbūves gadījumā nodrošina līdzsvaru starp personas tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm vides vērtību aizsardzībā un sakārtotas pilsētvides veidošanā. Ja konkrētajai teritorijai nav izstrādāts detalizēts plānošanas dokuments, būvlaidi nosaka būvvalde, izdodot būvatļauju. Pārbaudot būvvaldes noteiktās būvlaides tiesiskumu, jāpārliecinās, vai būvvalde rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem un nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1399/2020

Pašvaldības lēmums par rīcību ar nekustamo īpašumu (t.sk. arī lēmums grozīt līgumu par nekustamā īpašuma iznomāšanu) vispārīgi ir lēmums privāto tiesību jomā. Tomēr tā tas ir tikai tiktāl, ciktāl ar šādu privāttiesisku līgumu (vai pašvaldības lēmumu attiecībā uz līgumu) vienlaikus netiek noregulēti arī publisko tiesību jautājumi (piemēram, jautājumu par zemes un uz tās izvietoto objektu kā publisko lietu statusu un šāda statusa iespējamām izmaiņām). Ja lēmumi attiecībā uz līgumu noregulē publisko tiesību jautājumus, tie kļūst par lēmumiem publisko tiesību jomā.

Lejupielādēt

22.10.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1339/2020

Tas, ka tiesību normās nav skaidri noteikti pretendentu vērtēšanas kritēriji, kas ļauj izvēlēties labāko profesionāli, un ka tādi, iespējams, nav noteikti arī atklātā konkursa dokumentācijā, nenozīmē to, ka pašvaldības dome atbilstošāko pretendentu var izvēlēties saskaņā ar politisko uzticību, bet gan tikai to, ka tai ir plaša novērtējuma brīvība, izvēloties kandidātu pēc profesionāliem kritērijiem. Savukārt pār šādu procedūru ir jāpastāv tiesas kontrolei. Tādēļ, izsludinot atklātu konkursu uz vakanto amatu, pašvaldības domei pretendentu atlasē jāievēro tiesību principi, kas regulē šādu konkursu norisi (piemēram, vienlīdzība, patvaļas aizliegums, objektivitāte).

No Bāriņtiesu likuma 3.panta otrās daļas izriet, ka starp pašvaldības domi un bāriņtiesas priekšsēdētāju pastāv nevis privāttiesiskas nodarbinātības attiecības (darba tiesiskās attiecības), bet gan publiski tiesiskas nodarbinātības attiecības un tas, ka atsevišķiem šo attiecību aspektiem faktiski piemērojamas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, nepadara šīs attiecības par privāttiesiskām nodarbinātības attiecībām. To apliecina arī Bāriņtiesu likuma 13.panta septītā daļa un 14.panta otrā daļa, kuras attiecīgi paredz, ka lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanu no amata un lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

12.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-889/2020

1. Ņemot vērā, ka azartspēļu regulējums vienādi attiecas uz visiem komersantiem, nešķirojot tos pēc kapitāla piederības Latvijai vai citai valstij, nav konstatējama diskriminējoša attieksme pēc kapitāla piederības kritērija. 2. Attiecībā uz azartspēlēm principā katrs ierobežojums ir jāpārbauda atsevišķi, vai tas ir piemērots, lai nodrošinātu mērķa vai mērķu īstenošanu, un vai tas nepārsniedz to, kas nepieciešams to sasniegšanai. Tiesai ir visaptveroši jāizvērtē apstākļi, kādos ir pieņemts un īstenots ierobežojošs tiesiskais regulējums. Tiesai ir jāpārliecinās, ka ierobežojumi reāli atbilst rūpēm samazināt spēļu iespējas, saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā jomā un apkarot ar šīm spēlēm saistīto noziedzību.

Lejupielādēt

30.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-442/2020

Pašvaldības rīcības brīvību Vispārējās izglītības likuma 32.panta trešās daļas īstenošanā ierobežo pienākums nodrošināt pamatizglītības iegūšanas iespējas bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, skolas telpas un to iekārtojums, pedagogu skaits, kā arī citu bērnu, kuri deklarēti konkrētajā izglītības iestādes mikrorajonā, tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu vecumam. Veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, iestāde veido pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā aprit septiņi gadi, sarakstu. Tikai gadījumā, ja izglītības iestādē ir brīvas vietas, tiek uzņemti arī bērni, kuriem līdz attiecīgā gada 1.septembrim apritējuši seši gadi. Šāda kārtība noteikta ar mērķi, lai novērstu situācijas, kad obligāto pamatizglītības vecumu, t.i., septiņu gadu vecumu, sasniegušie bērni netiek uzņemti izglītības iestādē, jo pretendentu rindā iekļauti bērni, kuriem ir seši gadi.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-323/2020

Pašvaldības izvēle nodrošināt pašvaldības teritorijā pieejamus kremācijas pakalpojumus ir tieši vērsta uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās autonomās funkcijas (rūpēties par savas administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, kapsētu izveidošana un uzturēšana) nodrošināšanu. Piešķirot tiesības privātpersonai sniegt kremācijas pakalpojumus pašvaldībai piederošajā krematorijā, pašvaldība privātpersonai nodod ar publiski tiesiskas funkcijas īstenošanu saistīta uzdevuma izpildi.

1. Pašvaldība ar publiski tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu (pakalpojumu) izpildi var organizēt vairākos veidos: pašvaldībai ir iespējams nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem, sadarbībā ar kādu citu publisko tiesību subjektu vai arī uzticēt attiecīgo uzdevumu īstenošanu privātpersonai. Publiski tiesiskā funkcijā ietilpstošu uzdevumu uzticēšana privātpersonai var notikt, slēdzot līgumu par publisko uzdevumu deleģēšanu, slēdzot līdzdarbības līgumu vai piesaistot privātpersonas kādu uzdevumu veikšanai komercdarbības formā. To personu izvēlei, kas iegūs tiesības sniegt kādus pakalpojumus privātpersonām, jānotiek pēc konkursa principiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu, taisnīgu un caurredzamu attieksmi pret konkurējošiem uzņēmumiem, kas vienlīdz vēlētos pretendēt uz šādu pakalpojumu sniegšanu, un vienlaikus izvēloties finansiāli izdevīgāko piedāvājumu. 2. Tas, ka speciālajās tiesību normās nav noteikts, kāds instruments pašvaldībai jāizmanto privātpersonas iesaistīšanai publiska uzdevuma nodrošināšanā, nozīmē, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība šajā jautājumā. Tomēr vienlaikus minētais nenozīmē, ka pašvaldība varētu rīkoties patvaļīgi. Katrs no veidiem, kādā iespējams organizēt publiski tiesiskā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi, prasa ievērot attiecīgajam veidam paredzēto regulējumu. Tāpēc, līdzko pašvaldība pēc būtības izvēlējusies savu darbību autonomās funkcijas nodrošināšanā īstenot kādā konkrētā veidā, tai ir pienākums ievērot šī veida īstenošanai tiesību normās izvirzītās prasības un ierobežojumus. Turklāt izšķirošā nozīme ir nevis tam, kā iestāde kvalificē konkrētās līgumattiecības, bet gan tam, kāda pēc būtības ir slēdzamā līguma tiesiskā daba.

Lejupielādēt

28.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-313/2020

1. No normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijas viedokļa detālplānojums, kas apstiprināts pašvaldības saistošo noteikumu veidā, un teritorijas plānojums ir normatīvie akti ar vienādu juridisko spēku. Tomēr vienlaikus ņemams vērā, ka normatīvajos aktos, kas regulē teritorijas plānošanu, ir arī noteikta detālplānojuma un teritorijas plānojuma savstarpējā hierarhija no teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas viedokļa. 2. Vispārīgi detālplānojumā var vienīgi detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, nevis noteikt tādu teritorijas plānoto izmantošanu, kas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgajai teritorijai nebija noteikta. No vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atšķirīga attiecīgās teritorijas plānotā izmantošana detālplānojumā var tikt noteikta tikai tiesību normās paredzētā izņēmuma gadījumā.

Lejupielādēt

22.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-244/2020

Pašvaldībai, likumdevēja piešķirtās rīcības brīvības ietvaros izstrādājot teritorijas plānojumu un nosakot teritorijas atļauto izmantošanu, ir pienākums ievērot teritorijas plānošanas principus, kas citstarp pieprasa teritorijas plānošanas procesā rūpīgi izvērtēt konkrētās teritorijas un tās pilsētvides vērtību aizsardzības nepieciešamību un samērot to ar konkrēta nekustamā īpašuma īpašniekam nosakāmajiem īpašuma izmantošanas ierobežojumiem.

Lejupielādēt

28.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-91/2020

Ņemot vērā ostu īpatnības un ģeogrāfisko novietojumu, katras ostas gadījumā var būt nepieciešams noteikt īpašas vides aizsardzības, tostarp arī piesārņojuma novēršanas prasības. Ir pašsaprotami, ka tieši pašvaldība, kuras teritorijā šāda osta atrodas, vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības saistībā ar ostas radītā piesārņojuma novēršanu, un tāpēc pašvaldībai, kuras teritorijā osta atrodas, izpildot no Satversmes 115.panta izrietošos pienākumus, ir jāraugās, lai ostas teritorijā radītais piesārņojums pēc iespējas efektīvāk tiktu novērsts vai vismaz pēc iespējas mazināts. Lai pašvaldība aizsargātu savus iedzīvotājus no ostas teritorijā radītā piesārņojuma, likumdevējs attiecībā uz ostu darbības radītā kaitējuma videi novēršanu ir paredzējis pašvaldībai kompetenci ostu noteikumos noteikt ostas teritorijā ievērojamās vides prasības.

Efektīvs piesārņojuma novēršanas un piesārņojošo darbību pieļaujamības regulējums ir daļa no vides aizsardzības sistēmas, kas valstij ir jāizveido. Šo regulējumu likumdevējs ir iekļāvis likumā „Par piesārņojumu”, kā arī uz šā likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos. Tieši minētais likums un uz tā pamata izdotā Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” regulē procedūru un prasības atļauju piesārņojošo darbību veikšanai izsniegšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka prasības piesārņojošo darbību pieļaujamībai var būt ietvertas tikai minētajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Tas, ka Saeima un Ministru kabinets ir noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt veikt noteiktas piesārņojošas darbības. Vienlaikus tas, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības lemt par teritorijas izmantošanu, kā arī tas, ka teritorijas plānošanas normatīvie akti vispārīgi pieskaitāmi vides aizsardzību reglamentējošajiem aktiem, pats par sevi nenozīmē, ka teritorijas izmantošanas noteikumos pašvaldība varētu iekļaut jebkādas ar vides aizsardzību saistītas prasības (piemēram, tādas, kas ir pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību normām vai kas tikai attālināti varētu tikt sasaistītas ar teritorijas izmantošanu).

Lejupielādēt

12.11.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1640/2019

Savu autonomo funkciju organizēšanā pašvaldībām ir rīcības brīvība. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir plaša kompetence izvērtēt arī to, kurai no autonomajām funkcijām konkrētajā gadījumā ir piešķirama lielāka nozīme. Tāpat pašvaldības iekšējs jautājums ir izlemt to, kādiem mērķiem turpmāk izmantot tās īpašumā esošo ēku. Pašvaldībai nav pienākuma detalizēti sniegt izvērtējumu par konkrētā lēmuma lietderību un iespējamām sekām.

Lejupielādēt

28.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1307/2019

No 2018.gada 29.jūnija Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 neizriet, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauta jebkādu pašvaldības deputātu strīdu izskatīšana ar pašvaldības domi vai tās orgāniem. Administratīvajām tiesām likumdevējs ir uzticējis tikai tādu strīdu izskatīšanu, kas izriet no individuālām publiski tiesiskām attiecībām (izņemot krimināltiesiskas attiecības). Tādējādi pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tas izriet no pašvaldības deputāta individuālām publiski tiesiskām attiecībām ar pašvaldības domi vai tās orgāniem un veido deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.

Lejupielādēt

17.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1162/2019

Lokālplānojuma izstrādes process tiek ierosināts pēc pašvaldības iniciatīvas un lokālplānojums tiek apstiprināts saistošo noteikumu veidā. Tas nozīmē, ka lokālplānojuma izstrāde un apstiprināšana ir uzskatāma par normatīvā akta (pašvaldības saistošo noteikumu – lokālplānojuma) izstrādes procesu. Savukārt normatīvo aktu izdošana ir nevis valsts pārvaldes, bet likumdošanas funkcijas izpausme. Tas savukārt nozīmē, ka šāds lēmums nav pakļauts administratīvo tiesu kontrolei, jo normatīvā akta un tā izstrādes procesā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontrole nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

13.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1023/2019

Lejupielādēt

27.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-890/2019 un senatoru Dzintras Amerikas, Andra Guļāna, Anitas Kovaļevskas, Daces Mitas un Normunda Salenieka atsevišķās domas

Lai noteiktu, kura procesa (administratīvā procesa vai civilprocesuālā) kārtībā būtu izskatāms prasījums par tādu mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ar iestādes vai amatpersonas lēmumu, par izšķirošu būtu uzskatāms tas, kura tiesa ir bijusi kompetenta konstatēt un novērst šā lēmuma prettiesiskumu. Šāds princips izriet no mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma prasījuma subsidiārā rakstura.

Lejupielādēt

09.04.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-407/2019

Pašvaldības novērtējumam attiecībā uz totalizatora un derību organizēšanas vietu atvēršanu izvirzāmas tādas pašas prasības, kā lemjot par atļaujām citu azartspēļu gadījumā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, piepildot ar saturu nenoteikto juridisko jēdzienu „būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums”, visi konkrēto vietu raksturojošie apstākļi jāvērtē kompleksi, vienlaikus raugoties, vai azartspēļu pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski netiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību.

Lejupielādēt

24.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-241/2019

1. Pašvaldībai, lai tā varētu nepiemērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.pantā noteikto pabalsta apmēru, ir jābūt spēkā esošam iekšējam vai ārējam normatīvajam aktam, kurā noteikts savs, no likuma atšķirīgs, pabalsta apmērs, jo kārtības nenoteikšana vien nav atzīstama par pamatu nepiemērot kādu atlīdzības sastāvdaļu (juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips). 2. Ja finansiāls pienākums ir noteikts ar likumu, tiesai, lemjot par tā uzlikšanu ne vien pašvaldībai, bet arī privātpersonām, nav jāņem vērā to budžeta plānojums vai finansiālais stāvoklis.

Lieta par pašvaldības amatpersonas, kura strādā uz darba līguma pamata, tiesībām uz pabalstu nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, bet gan vispārīgās jurisdikcijas tiesai. No Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā dotās administratīvā akta definīcijas izriet, ka amatpersona Administratīvā procesa likuma izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Strīdi, kas rodas darba tiesiskajās attiecībās, tostarp, kas saistīti ar pabalstiem, nav administratīvie akti, bet gan privāto tiesību akti.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-82/2019

Tāda teritorijas plānošanas prakse, kurā teritorijai paredzēti daudzi tās izmantošanas nolūki, tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību, var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem, gan arī vispārējiem tiesību principiem.

Lejupielādēt

30.01.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-51/2019

1. Īstenojot savu kompetenci azartspēļu organizēšanā, pašvaldībai vispirms jāņem vērā, ka azartspēļu rīkošana ir pakalpojums, kuru komersants sniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros un tādējādi vispārīgi bauda pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tādēļ, lai piemērotu ierobežojumus, ir jāievēro zināmi priekšnoteikumi: 1) ierobežojuma iemesliem jābūt pamatotiem; 2) ierobežojumiem jābūt samērīgiem; 3) jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips pret komersantiem, kuri var pretendēt uz atļauju saņemšanu. 2. Priekšnoteikumi ierobežojumam saņemt atļauju spēļu zāles atvēršanai jau pēc savas būtības liek pašvaldībai šim jautājumam pievērsties konceptuāli. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vispirms pašai ir jāsaprot, kādā veidā tās teritorijā tiks atļautas un darbosies spēļu zāles. Ja tā ir apzinājusi teritorijas, kurās atzīst azartspēļu nepieļaujamību sabiedrisko interešu vārdā, tad tai konsekventi ir jārīkojas gan, lemjot par jaunu atļauju izsniegšanu, gan attiecībā uz jau izsniegtajām atļaujām. Pretējā gadījumā var rasties šaubas, vai ierobežojums ir balstīts patiesos nolūkos rūpēties par iedzīvotāju interesēm, kā arī par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, azartspēļu izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi, un, lai atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem neradītu, nepamatotas priekšrocības.

Lejupielādēt

17.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2019

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktais publiski tiesiskais aizliegums speciāli regulē valsts un pašvaldības zemes, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, atsavināšanu. Noteiktais atsavināšanas aizliegums kalpo sabiedrības interesēm, proti, tas ir vērsts uz to, lai šajā teritorijā aizsargātu un saglabātu vidi, nodrošinātu tās pieejamību visai sabiedrībai un tādēļ to maksimāli saglabātu valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādēļ, lemjot par īpašuma atsavināšanu krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, pašvaldība rīkojas publisko tiesību jomā, nevis kā jebkurš īpašnieks privāttiesiskajās attiecībās.

Lejupielādēt

27.11.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-888/2018 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus. Līdz ar to pašvaldības domes deputātam ir subjektīvas tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām. Ja pašvaldības domes deputātam tiek atteikts sniegt informāciju vai tā vienkārši netiek sniegta, tad pastāv strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu, kas atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

Lejupielādēt

18.05.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-431/2018

Lejupielādēt

20.06.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-170/2018

1. Pašvaldības pastāvēšanas jēga ir vienoti, pašvaldības līmenī, veikt tos uzdevumus, kurus iedzīvotāji nevar īstenot kopīgi. Proti, privātpersonu finanšu resursi un pieejamie tiesiskie instrumenti, darbojoties individuāli, var ne tikai būt nepietiekami kopīgu mērķu sasniegšanai, bet arī apdraudēt citus mērķus, kuru labad ir nepieciešama un nereti stingri regulēta rīcība kādā jomā, piemēram, vides aizsardzība, personu drošība. Ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā pašvaldība ir atbildīga ne tikai par normatīvo aktu izstrādi, kas ļautu iedzīvotājiem organizēties un īstenot ūdenssaimniecības sistēmu, bet arī par tās reālu funkcionēšanu. 2. Vērtējot pašvaldības tiesības zemesgabala sadalīšanai un apbūvei izvirzīt privātpersonām nosacījumu par centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas daļas izbūvi, jāņem vērā, ka pašvaldībai ir pienākums īstenot likumā „Par pašvaldībām” noteiktās autonomās funkcijas savā teritorijā atbilstoši tiem izmantošanas veidiem, kurus pašvaldība attiecīgajā teritorijas daļā noteikusi teritorijas plānojumā, arī izveidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Lejupielādēt

13.02.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-613/2017

Plašsaziņas līdzekļi, kurus izdod publiskas personas un kas tiek dotēti no budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto visas sabiedrības labā. Pirmkārt, publikācijām jāveicina Latvijas Republikas Satversmes principu un pamatvērtību ievērošana. Otrkārt, tos nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu atsevišķas intereses, kādu grupu vai kādu politisku spēku. Šādam plašsaziņas līdzeklim pienācīgi ir jāatspoguļo viedokļu daudzveidība, tostarp arī politiskās opozīcijas viedoklis. Budžeta līdzekļu izmantošana ir attaisnojama vien tad, ja plašsaziņas līdzekļa redakcionālā daļa atbilst augstiem žurnālistikas kvalitātes standartiem (ja publicētās informācijas patiesums tiek rūpīgi pārbaudīts, tiek adekvāti atspoguļota viedokļu dažādība, tiek ievēroti žurnālistikas ētikas principi).

Lejupielādēt

24.02.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-34/2017

Pašvaldības pienākums izstrādāt saistošos noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu un apbūvi, kā arī gādāt par savas teritorijas attīstību atbilstoši tiem, ir neapšaubāms, bet izdotais normatīvais akts ir respektējams. Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešā daļa dod pašvaldībām lielu rīcības brīvību jautājuma izlemšanā par azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, ņemot vērā, ka pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina savas administratīvās teritorijas apstākļus. Vienlaikus, stājoties spēkā noteikumiem Nr. 38, Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā 10 gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijas atbilstoši noteikumu Nr. 38 prasībām. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet 7 komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā šajā rajonā, jo jauni komersanti šajā teritorijā netiek ielaisti.

Lejupielādēt

27.05.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-1075/2016 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKA-888/2018)

1. Vērtējot, vai lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, izšķiroša nozīme piešķirama informācijas pieprasījumu saturam, starp pieteicēju un atbildētāju pastāvošajām attiecībām un lietas faktiskajiem apstākļiem pēc to satura, nevis formas. Proti, izšķiroša nozīme ir tam, kādu tiesisko attiecību ietvaros pēc būtības informācijas pieprasījumi tika izteikti. Ja amatpersonas informācijas pieprasījums iesniegts, īstenojot amatpersonas amata pienākumus, lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā 2. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā un 13.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētas plašas deputāta tiesības saņemt informāciju, ja tā nepieciešama viņa pilnvaru īstenošanai. Ja pašvaldības domes deputātam ir tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad vēl jo vairāk šādas tiesības viņam ir attiecībā uz pašas domes rīcībā esošo informāciju. Tādējādi šīs tiesības nav ierobežotākas nekā privātpersonu tiesības saņemt informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Lejupielādēt

08.07.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-801/2016

Likumdevēja vēlme nav aizliegt un izskaust pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanu vispār, bet gan to ierobežot. Pašvaldību uzdevums ir likumdevēja iezīmētos virzienus precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem, lēmumu pieņemšanā ievērojot samērīguma principu. Tādējādi aizliegums veikt pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību, demonstrēšanu publiskā vietā vai nodošanu lietošanā par maksu publiskās vietās, kuras atrodas tuvāk par 100 metriem, tostarp no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības un izglītības iestādēm, ir nesamērīgs ar Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 2.pantā ietverto mērķi.

Lejupielādēt

23.01.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2015

1. Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Publisko iepirkumu likuma normas paredz pašvaldībai tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: 1) iepirkuma procedūrā; 2) publiskās un privātās partnerības procedūrā; 3) nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādējādi tiesai nav tiesiska pamata ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju vienā no šiem veidiem. 2. Publisko iepirkumu likums neparedz nevienu gadījumu, kurā personai būtu subjektīvās tiesības prasīt iepirkuma procedūras izsludināšanu, ja pasūtītājs pats šādu procedūru nav izsludinājis, tādējādi šāds prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

29.12.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Pašvaldība privāto tiesību jomā var darboties divējādi – pirmkārt, sniegt pakalpojumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 2.punkts), otrkārt, veikt komercdarbību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 3.punkts un 88.pants). Abos gadījumos, lai arī darbības raksturs ir atšķirīgs, tas ir vērsts uz sabiedriski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu. Izšķiršanās starp abiem darbības veidiem var notikt tad, ja publiskā persona nolēmusi pakalpojumu sniegt pašas spēkiem. Savukārt jautājumā, vai principā šādu pakalpojumu izpildi nodot tirgum vai tos nodrošināt pašas spēkiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos un rīcību nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi – tiesas ietekmei.

Lejupielādēt

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-746/2013

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas - ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts.

Lejupielādēt

11.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-273/2013

1. Ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrācija ir valsts funkcija, ko vienlaikus ar valsti pilda arī pašvaldība. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību tai nodoto uzdevumu ietvaros. Tādējādi šajā gadījumā valsts ir atbildīga par pašvaldības iestāžu darbību, ciktāl pašvaldības iestādes rīcība ietilpst tajā jomā, kurā tā darbojas tiešās pārvaldes iestādes padotībā. Pareiza Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normu interpretācija un piemērošana katrā ziņā ir joma, kurā pašvaldības iestāde atrodas tiešās pārvaldes iestādes funkcionālā padotībā. 2. Administratīvajā procesā lietās par administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību deleģētās funkcijas ietvaros atbildētājs ir valsts, kuras pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību. 3. Likums vispārīgi pieļauj apstrīdēšanai un zaudējumu atlīdzināšanas iesnieguma izskatīšanai noteikt arī citu iestādi, nevis to tiešās pārvaldes iestādi, kuras funkcionālā padotībā atrodas pašvaldības iestāde. Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka valsts nevar atbrīvoties no atbildības par funkcijas izpildi, un tas ietver arī zaudējumu atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka atbildētājs administratīvajās lietās par zaudējumu atlīdzināšanu (neatkarīgi no noteiktās apstrīdēšanas iestādes) ir Latvijas Republika, ja zaudējumu atlīdzinājums tiek prasīts par administratīvo aktu vai faktisko rīcību pašvaldībai uzdotās funkcijas ietvaros.

Lejupielādēt

02.03.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-376/2012

1. Ceļu ierīkošanas vai likvidēšanas jautājums ir skatāms tieši teritorijas plānošanas ietvaros. Pašvaldībai ir pienākums gādāt par sakārtotu transporta infrastruktūru un par tādu teritorijas plānošanu un attīstību, lai nodrošinātu personu tiesības pilnvērtīgi izmantot nekustamo īpašumu, kas citastarp ietver piekļuvi šim īpašumam. Tomēr minētais nenozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai līdz ikvienam tās teritorijā esošam nekustamā īpašuma objektam vestu publiskas lietošanas ceļš. 2. Pašvaldībai nav no tiesību normām izrietoša pienākuma nodrošināt privātpersonas īpašumā esoša ceļa netraucētu publisku lietošanu 3. Īpašuma pieejamība, ja to nenodrošina publiski ceļi, ir risināma, nodibinot ceļa servitūtu vispārīgā kārtībā atbilstoši Civillikumam.

Lejupielādēt

03.03.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2011

1. Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumu Nr.110 „Par kārtību, kādā pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 2.punkts noteic pienākumu, atsavinot nekustamo īpašumu, pārdošanas akta norakstu iesniegt pašvaldības domei. Tādējādi šī norma noteic saistītās personas pienākumu paziņot pirmpirkuma tiesīgai personai, proti, pašvaldībai par nekustamā īpašuma pārdošanu un līguma noteikumiem. 2. Iesniedzot pašvaldībā pārdošanas aktu, pirkuma līguma puses nelūdz izdot administratīvo aktu, kas noteiktu to tiesības vai pienākumus. Minētā akta iesniegšanas uzdevums ir izpildīt pienākumu paziņot par pirkuma līgumu pirmpirkuma tiesīgai personai, tādējādi izsakot priekšlikumu izmantot ar likumu noteiktās tiesības. Līdz ar to, ja pašvaldība vēlas pieņemt lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu administratīvās lietas ierosināšana notiek pēc iestādes iniciatīvas, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 57.pantam, kas nosaka, ka iestāde ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt, nevis uz personas iesnieguma pamata. 3. Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumi Nr.110 „Par kārtību, kādā pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 2.punkts noteic pašvaldības pienākumu izsniegt kvīti, tādējādi apliecinot, ka pārdošanas akts ir saņemts, pašvaldībai ir darīts zināms fakts par pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespēju. Tā kā minētie noteikumi nenoteic, ka pārdošanas akts pašvaldībā ir iesniedzams tieši, pienākums izsniegt kvīti, tādējādi apliecinot, ka pirkuma līgums saņemts, pašvaldībai ir jāizpilda arī, saņemot dokumentus pa pastu. Turklāt pārdošanas akta saņemšanas laiks kvītī ir norādāms, kad tas faktiski pašvaldībā saņemts, nevis tad, kad kāda no līguma pusēm to pieprasa izsniegt.

Lejupielādēt

21.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-705/2010

Pašvaldības domes lēmums par bāriņtiesas, kas ir pašvaldības iestāde, likvidēšanu ir lēmums par valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu. Tas ir lēmums, kas attiecas uz pašvaldības darba organizāciju nolūkā nodrošināt attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, tātad iekšējs lēmums.

Lejupielādēt

16.09.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-580/2010

1. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde iekļaujas pašvaldības autonomo funkciju izpildē un tās finansējuma nodrošināšana ir pašas pašvaldības uzdevums. Finansējuma nenodrošināšana nav attaisnojums teritorijas plānojuma neizstrādei likumā noteiktajā termiņā. 2. Pašvaldības teritorijas plānojuma neizstrāde likumā noteiktajā termiņā ir būtisks likuma pārkāpums.

Lejupielādēt

18.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-289/2010

1. Likumdevējs ir noteicis konkrētas nozīmes vietas, kurās azartspēles nav organizējamas vispār. Papildus tam likumdevējs ir noteicis pašvaldību tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai vai atcelt jau iepriekš izsniegtu atļauju arī likumā tieši neparedzētos gadījumos, ja azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Jēdziens „būtiskas valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses” ir nenoteiktais jeb atklātais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par atļaujas izsniegšanu, jāpiepilda ar saturu. 2. Likumdevējs, nododot pašvaldības kompetencē jautājuma izlemšanu par azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanu, ir apzinājies sabiedrības atšķirīgo attieksmi pret azartspēlēm un azartspēļu negatīvo ietekmi un vēlējās līdzsvarot to personu intereses, kuri piedāvā azartspēļu pakalpojumus un apzināti tos izmanto, ar tās sabiedrības daļas interesēm, kurai šādi pakalpojumi nav pieņemami un ir viņu intereses aizskaroši. Likumdevējs īpaši vēlējies aizsargāt to sabiedrības daļu, kura nevajadzīgi un negatīvi varētu tikt ietekmēta, ja konkrētā vietā atrastos azartspēļu vieta. Vienlaikus likumdevējs tomēr nav vēlējies azartspēļu pakalpojumus izskaust pavisam. 3. Pašvaldībai, lemjot par azartspēļu organizēšanas atļaušanu, sabiedrības intereses jāvērtē, aplūkojot konkrētu azartspēļu organizēšanas vietu un ievērojot likumdevēja mērķi. Pašvaldību uzdevums ir likumdevēja iezīmētos virzienus precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem, lēmumu pieņemšanā ievērojot samērīguma principu. Pašvaldības ierobežojoša lēmuma apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem, nevis vispārīgiem. 4. Vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja, pamatojot ar vispārīgu vērtību aizsardzību, attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta. 5. Azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanas kontekstā vērtējot konkrētu vietu, jāņem vērā, ka pilsētas daļā ar lielu sabiedrības aktivitāti un intensīvu garāmgājēju plūsmu var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties. Izvērtējot konkrētas vietas tuvējo apkārtni, jāņem arī vērā, ka azartspēļu un kultūras vai izglītības iestāžu piedāvātās vērtības nav saderīgas. 6. Pašvaldībai, lemjot par atļauju organizēt azartspēles galvaspilsētā, jāņem vērā, ka galvaspilsētai ir raksturīga bieza apdzīvotība un liels dažādu publisko, tostarp kultūras un izglītības iestāžu, blīvums, jo īpaši pilsētas centrālajā daļā. Jo lielāks ir teritorijas noslogojums ar apbūvi un jo īpaši dažādu publisko iestāžu apbūvi, jo mazākas prasības attiecībā uz dažāda rakstura iestāžu attālumu būtu izvirzāmas, vērtējot, vai viena iestāde ietekmē otras lietotājus. Proti, intensīvi apbūvētā un apdzīvotā teritorijā atsevišķu objektu asociatīvā ietekme uz apkārtējo vidi ir šaurāka. 7. Azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanas kontekstā vērtējot konkrētu pilsētas vietu, citstarp vērtējams arī teritorijas plānojums, kas dod iespēju izvērtēt pilsētas ilgtermiņa mērķus pilsētas teritorijas attīstībā.

Lejupielādēt

16.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-16/2009

1. Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. 2. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. 3. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska.

Lejupielādēt

31.08.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-369/2007

1. Ja ar pašvaldības lēmumu zeme personai piešķirta palīgsaimniecības vajadzībām, tas vien, ka attiecīgajai privātpersonai ir vēlme, lai konkrētais zemesgabals tai būtu piešķirts pastāvīgā lietošanā privatizācijas procesa izpratnē, nav pietiekami, lai atzītu, ka ar pašvaldības lēmumu nodibinātas citādas tiesiskās sekas, kā tas lēmumā norādīts. 2. Pēc 1997.gada 9.septembra pašvaldībai ir tiesības lemt par tādiem privātpersonas iesniegumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kurus iesniegušajām personām zemes lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskajām personām vai kuros lūgts piešķirt brīvās, valstij piekrītošās zemes. 3. Ja pašvaldība lēmusi par zemes piešķiršanu personai palīgsaimniecības vajadzībām, saskaņā ar likuma „Par zemes lietošanu un ierīcību” normām uzskatāms, ka attiecīgais zemes gabals personai piešķirts nomas lietošanā. Secīgi pašvaldības lēmumi saistībā ar nomas attiecībām uzskatāmi par pieņemtiem privāto tiesību jomas ietvaros. Proti, nomas attiecības starp pašvaldību un privātpersonu par palīgsaimniecības vajadzībām piešķirto zemi netiek īstenotas zemes reformas procesa ietvaros un nav uzskatāmas par publiski tiesiskām. Nomas līguma slēgšana ir parastajai privāttiesiskajai apritei raksturīgs darījums, tā ietvaros netiek īstenota zemes reforma, tas nav vērsts uz lietošanas un īpašuma tiesisko attiecību pārkārtošanu privatizācijas gaitā. 4. Iestādes bezdarbība, neizskatot iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, nav uzskatāma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ja vien likumā tas noteikti nav paredzēts. Šāda iestādes bezdarbība ir uzskatāma par atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu un kā tāda ir pārsūdzama tiesā, prasot labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šādos gadījumos piemērojama Administratīvā procesa likuma 188.panta piektā daļa, kas paredz, ka gadījumā, ja iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu vērsusies iestādē. Ja persona minētajā kārtībā nav vērsusies tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tas gan parasti nav šķērslis personai pēc kāda laika atkārtoti vērsties iestādē un lūgt iestādi no jauna lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu. Šādā situācijā iestāde lēmumu pieņem, balstoties uz tobrīd spēkā esošajām tiesību normām, nevis tiesību normām, kas spēkā bija pirmā iesnieguma iesniegšanas laikā. 5. Faktiskās rīcības pazīme ir tās patstāvīgais un galīgais raksturs, kā arī radītās sekas – proti, faktiskā rīcība ir vērsta nevis uz tiesiska rakstura, bet uz faktiska rakstura seku radīšanu. Ja ir uzsākts administratīvais process, kura galarezultātā jābūt sagaidāmam administratīvajam aktam (tātad tiesību aktam), atsevišķas iestādes darbības vai bezdarbības šā procesa ietvaros neveido patstāvīgu faktisko rīcību. Tādējādi iestādes bezdarbība, neizskatot privātpersonas iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību. Šādos gadījumos privātpersonai tiesā jāvēršas ar prasījumu par administratīvā akta izdošanu, nevis par iestādes faktisko rīcību.

Lejupielādēt

23.11.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-265/2004

Pašvaldība ir atvasināta publiska persona, kuras vārdā rīkojas tās iestādes, kas nodrošina likumos noteikto funkciju, uzdevumu, kā arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, turklāt tās rīkojas attiecīgās pašvaldības vārdā, līdz ar to nav būtiski, vai iesniegums tiek adresēts konkrētam pašvaldības institūcijas departamentam, tā amatpersonai vai pašvaldībai kopumā.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Pašvaldības